Eddas dziesmas

2015. gada novembrī Eddas dziesmas tika izdotas latviešu valodā, un tādējādi šis izvērtās par svarīgāko literāro notikumu Latvijā. Eddas dziesmas ir atdzejojis slavenais dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš.

Nav nemaz tik vienkārši pārnest tik senus tekstus kā Vecāko Eddu, kā ziemeļnieki to sauc. Piedevām atšķirīgajām valodām tulkotāju izaicina arī svešādā kultūra. Šeit zinātniskā redaktore Inga Bērziņa stāsta par senskandināvu dzejas izcelsmi, Eddas saglabāšanos un tulkotāja izaicinājumiem. Ieraksts ir izdarīts latviešu valodā.

Uldis Bērziņš

Uldis Bērziņš (1944–2021), dzejnieks un atdzejotājs, ir dzimis Rīgā. Studējis latviešu filoloģiju Latvijas Valsts universitātē (1962–1964). Pirmās dzejas publikācijas 1963. gadā, taču pirmais dzejoļu krājums iznāk tikai 1980. gadā. Studējis tjurku valodas Ļeņingradas universitātes Austrumu fakultātē (1968–1971), valodās papildinājies arī Āzijas un Āfrikas valstu institūtā Maskavā (persiešu un turku valoda), Taškentas Valsts universitātē (uzbeku valoda), Reikjavīkas universitātē (islandiešu valoda) Čehoslovākijā, Zviedrijā u. c.

Bērziņš ir mācījies starptautiskajā Bībeles tulkotāju seminārā Amsterdamas Brīvajā universitātē. Stažējies Lundas universitātes Teoloģijas fakultātē Korāna tulkošanas jautājumos. Bijis turku valodas pasniedzējs Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē. U. Bērziņš atdzejo un tulko no slāvu, semītu, turku, irāņu, ģermāņu un citām valodām, uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu atdzejotājiem, iedvesmojis daudzus citus dzejniekus gan dzejā, gan atdzejā. 

Latviešu literatūras gada balva

Uldis Bērziņš stāsta par savu tulkotāja lomu (2019): «Es kā tulkotājs nejūtu vēlmi būt par tautas uzskatu veidotāju. Mans uzdevums tā kā būtu, kā es to iedomājos savā prātiņā … tā kā stiprināt latviešu valodas estētisko varēšanu, stiprināt stilistisko plašumu, iztulkot tekstus labāk nekā citās, pat lielajās valodās. Līdz ar to piepulcināt manu mazo valodu pasaules stiprākajām.»

Šim video ir subtitri angļu un krievu valodā.

Satori raksta drīz pēc dzejnieka nāves: «Saskaroties ar Ulža Bērziņa dzeju un atdzeju, nudien parādās sajūta, ka, strādājot ar valodu, viņš rada vai vismaz pārkārto pasauli. Uldim Bērziņam vārds nav tikai skaņa vai komunikācijas līdzeklis, ko lieto, lai cilvēki cits citu saprastu. Vārds ir bezmaz maģiska darbība, kas spēj satricināt un transformēt pasauli. Gan ar vienu, toties ārkārtīgi svarīgu noteikumu. Proti, savulaik Bērziņš izteicās, ka rakstīt – tas ir «izelpot vārdu». Vārdam ir jābūt izelpotam, izlaistam caur dieszina kādiem apziņas un aizapziņas gaņģiem, lai tas patiesi spētu pārtapināt pasauli.»

IN MEMORIAM

24.03.2021

Illustrasjoner

Piedevām tam, ka Eddas dziesmas vispār pirmo reizi iznāk latviešu valodā, mākslinieki Lilija Dinere un Roberts Diners šo izdevumu ir arī krāšni noformējuši. Roberts veidoja figūriņas no dažādiem materiāliem un dažādos izmēros.

Izstādē Lilija un Roberts pievēršas senajiem kultūrslāņiem, varoņiem un episkiem notikumiem, kuros mūsdienu cilvēks saredz analoģijas ar sevi un dzīvi šobrīd, un neapzināti tiecas ar tiem identificēties. Māksliniekus interesē mītu kodi un arhetipi – to kulturālā savdabība un reizē universālums. Izstāde – kā mītu dekodēšanas process, kā arhaisko tēlu un mītu atspulgi un to iekļaušanās mūsdienās.