Majalunde.com

Ir tādi, kas vienkāši IR forši. Markus, piemēram. Viņam ir smaidu bedrīte kreisajā vaigā un stiprākais futbola spēriens skolā. Vai Kornēlija, kurai ir zīdaini mati un kas pārvietojas tā, it kā atrastos uz skatuves pat tad, kad viņa dodas uz tualeti. Tad ir tādi, kas ir vēl foršāki. Tādi kā mēs: Helēna, Alfrēds, Īvans un es. Mēs esam tik forši, ka neviens to vēl nav pamanījis! Bet tas ir tikai laika jautājums. Katrā ziņā Helēna tā saka.

Bjerga ir grāmatas galvenā varone. Viņai ir dots vecmāmiņas vārds, ko viņa pati uzskata par pašu stulbāko vārdu pasaulē. Viņa jūtas tik parasta, jā, tik parasta, ka nemaz nevēlas teikt, kā viņu sauc. Pirmājā skolas dienā pēc vasaras brīvlaika klasē ielec Helēna. Viņa ir apaļa kā bowlinga lode, matiem stāvus gaisā kā ezim, un viņa ir ģērbusies ŠOKĒJOŠI rozā drēbēs. Helēna ātri izlemj, ka ir jādobina banda, pati foršākā banda pasaulē. Sākumā viņa savervē Bjergu, kas izturas diezgan skeptiski, bet tad viņa dabū savā pusē arī nelabojamo zubrilu Alfrēdu un simtsprocentīgi nojūgušos Īvanu.

Helēnai nepietiek izveidot savu bandu. Viņa grib, lai viņi dibinātu arī mūzikas grupu! Un mērķis ir spēlēt dārza svētkos klases priekšā. Kā gan viņiem tas varētu izdosies, ja nevienam no viņiem nav nedz muzikālās dzirdes, nedz spēju apieties ar mūzikas instrumentu?

Nalina Marie Lund i Barnebokkritikk.no

Grāmatu latviešu valodā tulkojusi Inga Bēziņa - tulkotāja, kas dzīvo Norvēģijā, taču dzimusi un jaunību pavadījusi Jelgavā. Līdz šim I. Bērziņa tulkojusi grāmatas pieaugušajiem no norvēģu, dāņu, senskandināvu un islandiešu valodas. Jau sen viņa saviem bērniem bija solījusi iztulkot arī kādu bērnu grāmatu, un beidzot tas ir noticis.

Lielāko izaicinājumu I. Bērziņai radījusi bērnu valoda: "Tulkojot Pasaulē foršākos bērnus man grūtības sagādāja augstās prasības pret latviešu valodu gan tēmas, gan valodas izteiksmes līdzekļu dēļ. Norvēģu bērnu grāmatās vispār ir maz tabu tēmu, vieņiem ir atļauta lielāka brīvība izteikties, līdz ar to arī eksperimentēt ar valodu. Bērnu grāmatās drīkst gan lamāties, gan lietot žargonu, ja tas ir nepieciešams. Kamēr Latvijā bērniem ar grāmatu palīdzību galvenokārt grib iemācīt labu valodu, kā arī to, par ko ir pareizi un nepareizi domāt, nevis izteikties precīzi par to, kas nāk no iekšienes, - gan fizioloģiskā, gan emocionālā ziņā. Tēmas varbūt sāk mainīties, sabiedrība, cerams, kļūst atklātāka, bērnu domu un jūtu pasaulei tiek pievērsta lielāka vērība, bet valoda joprojām ir izaicinājums."

Iveta Pavziniuka i Zemgales Ziņas (9. juli 2020, s. 21)