Hravnkela Freijgodes sāga ir īsa islandiešu sāka, kas domājams pierakstīta 13. gadsimta otrajā pusē. Stāsts norisinās Islandes ziemeļaustrumos 10. gadsimta sākumā, īsi pēc kolonizācijas. Tajā stāstīts par lielmani Hravnkelu, kas, solījis aizsargāt zirgu Freijkrēpi, ko pats ziedojis dievam Freijam. Hravnkelam nekas neatliek, kā nogalināt vienu no saviem rokaspuišiem. Tādēļ tiesa viņu pasludina par beztiesīgu. Tomēr Hravnkelam izdodas atgūt savas varas pozīcijas, un viņš pieprasa atriebību par netaisnību, ko savuprāt ir piedzīvojis.
Saka, ka šī sāga ir «viens no skaistākajiem mākslasdarbiem senskandināvu literatūrā» un «tā ir īsta dzimtas sāgu pērle». Reizē ar Gunnlauga Ormstunges sāgu to ir izdevuši visbiežāk par pārējām. Lai gan sāga ir īsa, tās morāle un vēstījums ir divdomīgs, kas izaicina gan lasītāju, gan litēratūras vēsturniekus lielākā mērā nekā jebkura cita sāga.
Gaužām īso Hravnkela Freijgodes sāgu var dēvēt par islandiešu sāgu pērli, par meistardarbu miniatūrā. Gaumīgais un bagātīgais Islandiešu sāgas izdevums latviešu valodā reizē ir akadēmiski pamatīgs un aizraujošs kultūrvēsturisks materiāls. Tajā rodamas gan kartes, gan vissenākais sāgas manuskripta faksimils. Sāgu varēs iepazīt abās valodās – gan latviešu, gan senislandiešu.
Sāgu no senislandiešu valodas tulkojusi M.A. Inga Bērziņa, valodas konsultanti: Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks, Dens Dimiņš, Snorre Karkonens-Svensons.
Dzejnieks Uldis Bērziņš par “Hravnkela Freijgodes sāgu” saka tā: «O, skaudrā reportāža iz pagāniskās „oligarhu republikas”: vēl varbūt pus gadsimta stāsta varoņus šķir no baznīcas ticības uz lineāro laiku, no progresa vēstures ar visām tā(s) ilūzijām! Mana sirds lai paliek zaudētāja Sāma pusē – lai dzīvo „politiskais diletants”, lai dzīvo lecīgais, sentimentālais neveiklais ideālists!»
«Ar tulkotājas Ingas Bērziņas gādību mēs esam ieguvuši nelielu, bet ļoti spilgtu sāgu par Hravnkelu Freijgodi. Ar prieku jāatzīmē, ka arī latviskojums izdevies gana spilgts un dzīvs,» saka dzejnieks Knuts Skujenieks.
Par sāgām man kas sakāms
Satori var lasīt Snorre Karkonens-Svenssona eseju, kas iekļauta sāgas izdevumā: «Sāga ir literārs žanrs. Pavisam īpašs žanrs pasaules literatūrā, lappušu skaita ziņā ne pārāk apjomīgs un īpaši saistīts ar vienu mazu tautu. Līdzīgi kā latviešiem, kuriem dainas ir nacionālās identitātes un nacionālā zīmola sastāvdaļa, arī islandiešiem ir savs lepnums – sāgas, un viņi arī nekautrējas skandināt, ka Islande ir sāgu sala. Par spīti tam, ka sāgu autori bieži vien nav zināmi, sāgas atšķirībā no dainām tomēr nebūtu gluži ierindojamas pie folkloras, bet gan pie daiļliteratūras, ja nu mums rastos vajadzība vilkt žanru robežas.»
Lasītāja lielākais ieguvums ir saistoša lasāmviela ar akadēmisku slīpējumu un virsvērtību, aizraujoša grāmata ikvienam pasaules literatūras vai kultūrvēstures cienītājam. Bilingvālais izdevums ļauj līdztekus sāgas tulkojumam ieskatīties arī senislandiešu tekstā. Izdevumu bagātina plaši komentāri, sniegti tulkojumā izmantotie senskandināvu īpašvārdu atveides principi, kā arī ieskicētas sāgu laika sabiedrības galvenās iezīmes, kas palīdz saskatīt sāgas daudzslāņaino vēstījumu.
Latviešu valoda 
Norsk bokmål 
Norsk nynorsk
Komentē