Bordo klajie lauki

Bordo pilsētā ir liels, plašs laukums, kur Ruta izkāpj laukā no taksometra, vilkdama savu koferi uz ritentiņiem, un prāto, vai Juhannes ieradīsies. Bordo dzīvo Ābela, mākslas galerijas īpašniece, kas aizved Rutu sev līdzi naktī. Tikmēr Ābelas meita Lilija pastaigājas gar kanālu koku paēnā. Tur viņa satiek Ralfu, kādu jaunieti, kas nes ģitāru futlārī.

Bordo klajie lauki ir mīlestības romāns, romāns par ilgām pēc tuvības un seksualitātes, un par izmisumu, kas var iestāties, kad otru nevar sastapt.

Hanne Eštavīka debitēja ar romānu Hakk (Plaisa) 1994. gadā, un kopā ir izdevusi četrpadsmit romānus un vienu lasāmgabalu, kā arī grāmatu Der alt er klart (Kur viss ir gatavs) sadarbībā ar Pjēru Dubā (Pierre Duba). Viņa piedevām ir atdzejojusi Leslija Kaplāna (Leslie Kaplan) Overskuddet – fabrikken, kā arī tulkojusi Margrita Durā (Marguerite Duras) Stedene (Vietas). Hanne Eštavīka ir saņēmusi virkni literāru balvu, tostarp Brageprisen, Sultprisen, P2-lytternes romanpris, Amalie Skram-prisen, Oktoberprisen un Doblougprisen.

"Valodu māja" izdevusi ievērojamās norvēģu rakstnieces Hannes Eštavīkas romānu "Bordo klajie lauki".

Māksliniece Ruta dodas ceļā uz Bordo, kur līdztekus izstādes atklāšanai izdzīvo savu jaunāko attiecību veidošanās epopeju gan caur atmiņām un prātojumiem, gan fiziski – kā caur savu jutekliskumu un sāpēm, tā caur saskarsmi ar citiem. Viņas ilgās un gaidās jūtams cilvēcisks trauslums, ko autore kā satrauktas elpošanas ritmu ievijusi savā vienreizīgajā valodā.

• 

• 

• 

• 

Hanne Eštavīka (1969) ir viena no ievērojamākajām un izteiksmīgākajām mūsdienu norvēģu literatūras pārstāvēm, kura raksta eksistenciāli tiešu prozu par cilvēku savstarpējām attiecībām, atsedzot mīlestību visā tās daudzveidībā. Valoda un ķermeniskais viņas darbos atklāj grūtības definēt sevi attiecībā pret citiem, meklējot un pētot robežu starp citādā pieņemšanu un pašdestrukciju.

Satori

Esi mana giljotīna

Ķermeniskais netiek izslēgts, jo viss, kas notiek ar ķermeni, notiek arī ar garu – fiziskās attiecības kā intimitātes kulminācija var būt tuvības augstākais punkts un var būt arī tās pilnīgs noliegums. - Tā Bārbala Simsone sāk savu grāmatas recenziju.

Intimitāte, attālināšanās, piepildījums un tukšums ir jēdzieni, ko Ruta izdzīvo sevī, izstādes gaidās klīstot pa Bordo un retrospektīvā apcerot savas attiecības ar Juhannesu; sevi viņa redz kā to, kura tuvojas, bet tiek atkal un atkal atstumta, taču, pat apzinoties savu atkarību no pūliņiem iekarot nepieejamo vīrieti, viņa apjauš, ka ķermeniskais – vai drīzāk ķermeniskais, kas transformējies psiholoģiskā kompleksā, – liedz viņai no šīs traumējošās spēles izstāties.

Romānā daudz un atklāti diskutēts par seksualitāti, taču ar puritānismu nesirgstošie apraksti ar laiku ļauj lasītājam izprast, ka visas erotiskās rotaļas un pikantās detaļas faktiski ved pie šī paša secinājuma, – Ruta alkst, lai vīrietis viņu “piepilda”, turklāt ne tikai un ne primāri fiziskajā nozīmē. Viņas “tukšums” un izsalkums ir jūtu vakuums, ko arvien no jauna uzkurina Juhannesa izvairīgums un manipulācijas ar sievietes psihi, piemēram, ierosinot dažādas netipiskas seksuālās prakses vai atklāti stāstot par saviem pieredzējumiem naktsklubos. Ruta šo “atklātību” uztver kā noraidījumu sev kā vīrieša partnerei, un tā vienu no teksta domas smaguma centriem ieņem jautājums par atklātības un intimitātes robežu esamību/nepieciešamību attiecībās.

Bārbala Simsone raksta Punctum, 20/04/2021

Viens grāmatas eksemplārs latviešu valodā ir pieejams Bergenas latviešu biedrības Grāmatu kluba bibliotēkā. Par Grāmatu kluba jaunumiem var uzzināt arī Facebookā.